Makbets

Viljams Šekspīrs
Makbets
Traģēdija piecos cēlienos
Sižetu traģēdijai Makbets Šekspīrs ņēmis galvenokārt no Holinšeda hronikām, no Skotijas vēstures. Lai cik dīvaini, rakstot šo tra­ģēdiju, Šekspīra nodoms bijis izdabāt karalim. Taču autors panācis pretējo — norāvis masku asinīm aptraipītajiem uzurpatoriem un monarhu patvaļai. Sākumā Makbets liekas it kā cilvēka varas iemiesojums. Spēka viņam netrūkst, viņš ir vīrišķīgs, gūst sekmes, saņem pelnītus ap­balvojumus. Bet sirdi kremt godkārība. Jo vairāk viņš iegūst, jo vai­rāk kāro. Makbetam sāk jau likties, ka viņa nopelni nav pietiekami novērtēti. Viņam blakus pat karalis Dankans šķiet niecīgs. Makbetā iedegas vēlēšanās uzkāpt karaļa tronī. Bet ceļš uz troni nav ne taisns, ne godīgs, kādu Makbets paradis iet līdz šim. Ceļā stāv ne tikai karalis Dankans, bet arī troņmant­nieks — princis Malkolms. Makbeta dvēselē sākas cīņa. Viņš vēlas- galvenokārt parādīt cilvēka varu, bet nonāk pretrunā ar cilvēka cieņu, stieg arvien dziļāk necilvēcības purvā, līdz jūtas galīgi no­trulinās. Makbets darījis noziegumus cerībā, ka nosēdīsies troni un visa dzīve kļūs citāda. Bet kas ir panākts? Vientulība un sirdī tukšums. Dzīvei vairs nav jēgas.
«Liesma» 1965
Tulkojis Fricis Adamovičs
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis